Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññattipāḷi

Mātikā

1. Ekakauddeso

1. Cha paññattiyo – khandhapaññatti, āyatanapaññatti, dhātupaññatti, saccapaññatti, indriyapaññatti, puggalapaññattīti.

2. Kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti? Yāvatā pañcakkhandhā – rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho; ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti.

3. Kittāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti? Yāvatā dvādasāyatanāni – cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ; ettāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti.

4. Kittāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti? Yāvatā aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu, manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu; ettāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti.

5. Kittāvatā saccānaṃ saccapaññatti? Yāvatā cattāri saccāni – dukkhasaccaṃ, samudayasaccaṃ, nirodhasaccaṃ, maggasaccaṃ; ettāvatā saccānaṃ saccapaññatti.

6. Kittāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti? Yāvatā bāvīsatindriyāni – cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ; ettāvatā indriyānaṃ indriyapaññatti.

7.Kittāvatāpuggalānaṃ puggalapaññatti?

(1) Samayavimutto

(2) Asamayavimutto

(3) Kuppadhammo

(4) Akuppadhammo

(5) Parihānadhammo

(6) Aparihānadhammo

(7) Cetanābhabbo

(8) Anurakkhaṇābhabbo

(9) Puthujjano

(10) Gotrabhū

(11) Bhayūparato

(12) Abhayūparato

(13) Bhabbāgamano

(14) Abhabbāgamano

(15) Niyato

(16) Aniyato

(17) Paṭipannako

(18) Phaleṭhito

(19) Samasīsī

(20) Ṭhitakappī

(21) Ariyo

(22) Anariyo

(23) Sekkho

(24) Asekkho

(25) Nevasekkhanāsekkho

(26) Tevijjo

(27) Chaḷabhiñño

(28) Sammāsambuddho

(29) Paccekasambuddho [paccekabuddho (sī.)]

(30) Ubhatobhāgavimutto

(31) Paññāvimutto

(32) Kāyasakkhī

(33) Diṭṭhippatto

(34) Saddhāvimutto

(35) Dhammānusārī

(36) Saddhānusārī

(37) Sattakkhattuparamo

(38) Kolaṅkolo

(39) Ekabījī

(40) Sakadāgāmī

(41) Anāgāmī

(42) Antarāparinibbāyī

(43) Upahaccaparinibbāyī

(44) Asaṅkhāraparinibbāyī

(45) Sasaṅkhāraparinibbāyī

(46) Uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī

(47) Sotāpanno

(48) Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno

(49) Sakadāgāmī

(50) Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno

(51) Anāgāmī

(52) Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno

(53) Arahā

(54) Arahattaphalasacchikiriyāya [arahattāya (sī.)] paṭipanno

Ekakaṃ.

2. Dukauddeso



礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
阿毗达摩藏
人施设论
目录
1. 一法列举
六种施设 - 蕴施设、处施设、界施设、谛施设、根施设、人施设。
蕴的蕴施设到何种程度?就是五蕴 - 色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴;这就是蕴的蕴施设的程度。
处的处施设到何种程度?就是十二处 - 眼处、色处、耳处、声处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处;这就是处的处施设的程度。
界的界施设到何种程度?就是十八界 - 眼界、色界、眼识界、耳界、声界、耳识界、鼻界、香界、鼻识界、舌界、味界、舌识界、身界、触界、身识界、意界、法界、意识界;这就是界的界施设的程度。
谛的谛施设到何种程度?就是四谛 - 苦谛、集谛、灭谛、道谛;这就是谛的谛施设的程度。
根的根施设到何种程度?就是二十二根 - 眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女根、男根、命根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、信根、精进根、念根、定根、慧根、未知当知根、已知根、具知根;这就是根的根施设的程度。
人的人施设到何种程度?
(1) 应时解脱者
(2) 不应时解脱者
(3) 退失法者
(4) 不退失法者
(5) 退失法者
(6) 不退失法者
(7) 思惟能者
(8) 守护能者
(9) 凡夫
(10) 种姓者
(11) 畏惧止息者
(12) 无畏惧止息者
(13) 能来者
(14) 不能来者
(15) 决定者
(16) 不决定者
(17) 行道者
(18) 住果者
(19) 等头者
(20) 住劫者
(21) 圣者
(22) 非圣者
(23) 有学
(24) 无学
(25) 非有学非无学
(26) 三明者
(27) 六通者
(28) 正等正觉者
(29) 辟支佛
(30) 俱分解脱者
(31) 慧解脱者
(32) 身证者
(33) 见至者
(34) 信解脱者
(35) 随法行者
(36) 随信行者
(37) 极七返者
(38) 家家者
(39) 一种子者
(40) 一来者
(41) 不还者
(42) 中般涅槃者
(43) 生般涅槃者
(44) 无行般涅槃者
(45) 有行般涅槃者
(46) 上流色究竟天去者
(47) 预流者
(48) 为证预流果而行道者
(49) 一来者
(50) 为证一来果而行道者
(51) 不还者
(52) 为证不还果而行道者
(53) 阿罗汉
(54) 为证阿罗汉果而行道者
一法结束。
2. 二法列举

8.Dvepuggalā –

(1) Kodhano ca, upanāhī ca.

(2) Makkhī ca, paḷāsī [palāsī (syā. ka.)] ca.

(3) Issukī ca, maccharī ca.

(4) Saṭho ca, māyāvī ca.

(5) Ahiriko ca, anottappī ca.

(6) Dubbaco ca, pāpamitto ca.

(7) Indriyesu aguttadvāro ca, bhojane amattaññū ca.

(8) Muṭṭhassati ca, asampajāno ca.

(9) Sīlavipanno ca, diṭṭhivipanno ca.

(10) Ajjhattasaṃyojano ca, bahiddhāsaṃyojano ca.

(11) Akkodhano ca, anupanāhī ca.

(12) Amakkhī ca, apaḷāsī ca.

(13) Anissukī ca, amaccharī ca.

(14) Asaṭho ca, amāyāvī ca.

(15) Hirimā ca, ottappī ca.

(16) Suvaco ca, kalyāṇamitto ca.

(17) Indriyesu guttadvāro ca, bhojane mattaññū ca.

(18) Upaṭṭhitassati ca, sampajāno ca.

(19) Sīlasampanno ca, diṭṭhisampanno ca.

(20) Dve puggalā dullabhā lokasmiṃ.

(21) Dve puggalā duttappayā.

(22) Dve puggalā sutappayā.

(23) Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti.

(24) Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti.

(25) Hīnādhimutto ca, paṇītādhimutto ca.

(26) Titto ca, tappetā ca.

Dukaṃ.

3. Tikauddeso

9.Tayopuggalā –

(1) Nirāso, āsaṃso, vigatāso.

(2) Tayo gilānūpamā puggalā.

(3) Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto.

(4) Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī.

(5) Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo , vajirūpamacitto puggalo.

(6) Andho, ekacakkhu, dvicakkhu.

(7) Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño [uccaṅgupañño (syā.)] puggalo, puthupañño puggalo.

(8) Atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu vītarāgo bhavesu avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo.

(9) Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo.

(10) Tayo potthakūpamā puggalā.

(11) Tayo kāsikavatthūpamā puggalā.

(12) Suppameyyo, duppameyyo, appameyyo.

(13) Atthekacco puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, atthekacco puggalo sakkatvā garuṃ katvā [garukatvā (sī.)] sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

(14) Atthekacco puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo, atthekacco puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo; atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

(15) Atthekacco puggalo sīlesu paripūrakārī [paripūrīkārī (syā.)], samādhismiṃ mattaso kārī, paññāya mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya mattaso kārī; atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca paripūrakārī.

(16) Tayo satthāro.

(17) Aparepi tayo satthāro.

Tikaṃ.

4. Catukkauddeso

10.Cattāropuggalā –

(1) Asappuriso, asappurisena asappurisataro, sappuriso, sappurisena sappurisataro.

(2) Pāpo, pāpena pāpataro, kalyāṇo, kalyāṇena kalyāṇataro.

(3) Pāpadhammo , pāpadhammena pāpadhammataro, kalyāṇadhammo, kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro.

(4) Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo [appasāvajjo (syā. ka.) a. ni. 4.135], anavajjo.

(5) Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū [vipacitaññū (sī.) a. ni. 

8. 二种人 -
(1) 有愤怒者，也有嫉妒者。
(2) 有恶口者，也有恶行者。
(3) 有妒忌者，也有吝啬者。
(4) 有狡诈者，也有欺骗者。
(5) 有无羞耻者，也有无惭愧者。
(6) 有愚者，也有恶友。
(7) 在根中无守护者，在饮食中无节制者。
(8) 有失去理智者，也有无意识者。
(9) 有戒缺失者，也有见解缺失者。
(10) 内心有束缚者，外在有束缚者。
(11) 无愤怒者，无嫉妒者。
(12) 无恶口者，无恶行者。
(13) 无妒忌者，无吝啬者。
(14) 无狡诈者，无欺骗者。
(15) 有羞耻者，有惭愧者。
(16) 有善言者，也有善友。
(17) 在根中有守护者，在饮食中有节制者。
(18) 有理智者，也有意识者。
(19) 有戒完备者，也有见解完备者。
(20) 二种人于世间稀有。
(21) 二种人值得赞美。
(22) 二种人值得学习。
(23) 二种人的烦恼增长。
(24) 二种人的烦恼不增长。
(25) 有低劣的志向者，也有高尚的志向者。
(26) 有愚者，也有聪明者。
二法结束。
3. 三种人 -
(1) 无希望者、希望者、失去希望者。
(2) 三种如病人般的人。
(3) 身证者、见至者、信解脱者。
(4) 说真话者、说花言者、说甜言者。
(5) 有如石头般的内心者、有如闪电般的内心者、有如金刚般的内心者。
(6) 盲者、单眼者、双眼者。
(7) 无懈可击的智慧者、卓越的智慧者、普通的智慧者。
(8) 有些人内心对欲望和生死无执着，有些人在欲望中无执着而在生死中有执着，有些人在欲望和生死中皆无执着。
(9) 如石刻般的人、如土刻般的人、如水刻般的人。
(10) 三种如书卷般的人。
(11) 三种如布料般的人。
(12) 可被称赞者、难以被称赞者、不可被称赞者。
(13) 有些人不可被接纳、不可被分割、不可被尊敬；有些人可被接纳、可被分割、可被尊敬；有些人被认可后重视后可被接纳、可被分割、可被尊敬。
(14) 有些人不可被厌恶、不可被接纳、不可被分割、不可被尊敬；有些人可被观察、不可被接纳、不可被分割、不可被尊敬；有些人可被接纳、可被分割、可被尊敬。
(15) 有些人于戒律中完备、于定中稍有修行、于慧中稍有修行；有些人于戒律中完备、于定中完备、于慧中稍有修行；有些人于戒律中完备、于定中完备、于慧中完备。
(16) 三位老师。
(17) 还有另外三位老师。
三法结束。
4. 四种人 -
(1) 不良人、比不良人更不良的人、良人、比良人更良的人。
(2) 恶者、比恶者更恶的人、善者、比善者更善的人。
(3) 恶法、比恶法更恶的法、善法、比善法更善的法。
(4) 有过失者、过失多者、少过失者、无过失者。
(5) 有洞察力者、深思熟虑者。

4.133], neyyo, padaparamo.

(6) Yuttappaṭibhāno , no muttappaṭibhāno, muttappaṭibhāno, no yuttappaṭibhāno, yuttappaṭibhāno ca muttappaṭibhāno ca, neva yuttappaṭibhāno no muttappaṭibhāno.

(7) Cattāro dhammakathikā puggalā.

(8) Cattāro valāhakūpamā puggalā.

(9) Cattāro mūsikūpamā puggalā.

(10) Cattāro ambūpamā puggalā.

(11) Cattāro kumbhūpamā puggalā.

(12) Cattāro udakarahadūpamā puggalā.

(13) Cattāro balībaddūpamā [balibaddūpamā (sī.)] puggalā.

(14) Cattāro āsīvisūpamā puggalā.

(15) Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti.

(16) Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti, atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti.

(17) Atthekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena; atthekacco puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena; atthekacco puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena; vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, atthekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

(18) Uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī, puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī, uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca, neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī.

(19) Tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.

(20) Oṇatoṇato, oṇatuṇṇato, uṇṇatoṇato, uṇṇatuṇṇato.

(21) Cattāro rukkhūpamā puggalā.

(22) Rūpappamāṇo, rūpappasanno, ghosappamāṇo, ghosappasanno.

(23) Lūkhappamāṇo, lūkhappasanno , dhammappamāṇo, dhammappasanno.

(24) Atthekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya; atthekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya; atthekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca; atthekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

(25) Atthekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto , parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto; atthekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto [sītibhūto (sī. ka.)] sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.


(5) 闻即悟者、详说乃悟者、应被引导者、仅能背诵者。
(6) 有适当辩才而无自由辩才者、有自由辩才而无适当辩才者、既有适当辩才又有自由辩才者、既无适当辩才又无自由辩才者。
(7) 四种说法者。
(8) 四种如云的人。
(9) 四种如老鼠的人。
(10) 四种如芒果的人。
(11) 四种如水罐的人。
(12) 四种如水池的人。
(13) 四种如公牛的人。
(14) 四种如毒蛇的人。
(15) 有些人不经调查、不经深思就说不值得赞美者的赞美；有些人不经调查、不经深思就说值得赞美者的批评；有些人不经调查、不经深思就在不值得欢喜的地方表示欢喜；有些人不经调查、不经深思就在值得欢喜的地方表示不欢喜。
(16) 有些人经过调查、深思后说不值得赞美者的批评；有些人经过调查、深思后说值得赞美者的赞美；有些人经过调查、深思后在不值得欢喜的地方表示不欢喜；有些人经过调查、深思后在值得欢喜的地方表示欢喜。
(17) 有些人适时说不值得赞美者的真实批评，但不适时说值得赞美者的真实赞美；有些人适时说值得赞美者的真实赞美，但不适时说不值得赞美者的真实批评；有些人适时说不值得赞美者的真实批评，也适时说值得赞美者的真实赞美；有些人既不适时说不值得赞美者的真实批评，也不适时说值得赞美者的真实赞美。
(18) 依靠努力的成果而生活而不依靠功德的成果、依靠功德的成果而生活而不依靠努力的成果、既依靠努力的成果又依靠功德的成果而生活、既不依靠努力的成果也不依靠功德的成果而生活。
(19) 从暗到暗、从暗到明、从明到暗、从明到明。
(20) 低到低、低到高、高到低、高到高。
(21) 四种如树的人。
(22) 以色为尺度、以色为信仰、以声音为尺度、以声音为信仰。
(23) 以粗糙为尺度、以粗糙为信仰、以法为尺度、以法为信仰。
(24) 有些人为自己的利益而修行，不为他人的利益；有些人为他人的利益而修行，不为自己的利益；有些人既为自己的利益又为他人的利益而修行；有些人既不为自己的利益也不为他人的利益而修行。
(25) 有些人折磨自己，致力于自我折磨的修行；有些人折磨他人，致力于折磨他人的修行；有些人既折磨自己又折磨他人，致力于自我折磨和折磨他人的修行；有些人既不折磨自己也不折磨他人，不致力于自我折磨和折磨他人的修行。他不折磨自己也不折磨他人，当下无欲、寂静、清凉、感受快乐，以梵的状态生活。


(26) Sarāgo, sadoso, samoho, samāno.

(27) Atthekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa; atthekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya; atthekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

(28) Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāraṅgato [pāragato (sī. syā.)] thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

(29) Appassuto sutena anupapanno, appassuto sutena upapanno, bahussuto sutena anupapanno, bahussuto sutena upapanno.

(30) Samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Catukkaṃ.

5. Pañcakauddeso

11.Pañca puggalā –

(1) Atthekacco puggalo ārabhati [ārambhati (sī. syā.)] ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

(2) Datvā avajānāti, saṃvāsena avajānāti, ādheyyamukho hoti, lolo hoti, mando momūho hoti.

(3) Pañca yodhājīvūpamā puggalā.

(4) Pañca piṇḍapātikā.

(5) Pañca khalupacchābhattikā.

(6) Pañca ekāsanikā.

(7) Pañca paṃsukūlikā.

(8) Pañca tecīvarikā.

(9) Pañca āraññikā.

(10) Pañca rukkhamūlikā.

(11) Pañca abbhokāsikā.

(12) Pañca nesajjikā.

(13) Pañca yathāsanthatikā.

(14) Pañca sosānikā.

Pañcakaṃ.

6. Chakkauddeso

12.Chapuggalā –

(1) Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu [phalesu (pī.)] ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, diṭṭhe ceva dhamme dukkhassantakaro hoti sāvakapāramiñca pāpuṇāti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati , diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā [anāgantvā (syā. ka.) a. ni. 

(26) 有贪者、有恨者、有愚者、有相同者。
(27) 有些人内心安宁而不依赖于智慧的观察；有些人依赖于智慧的观察而不内心安宁；有些人既内心安宁又依赖于智慧的观察；有些人既不内心安宁也不依赖于智慧的观察。
(28) 走向流的行者，走向反流的行者，站立不动的行者，像草一样的行者，站在岸边的修行者。
(29) 听得少者未能出生，听得少者出生，听得多者未能出生，听得多者出生。
(30) 修行者稳固、修行者如莲花、修行者如白莲、修行者在修行中如细微。
四法结束。
5. 五种人 -
(1) 有些人开始修行而又退却，不了解内心的解脱与智慧的解脱；在那里，所有产生的恶法都被消除。有些人开始修行而不退却，不了解内心的解脱与智慧的解脱；在那里，所有产生的恶法都被消除。有些人不开始修行而退却，不了解内心的解脱与智慧的解脱；在那里，所有产生的恶法都被消除。有些人不开始修行也不退却，不了解内心的解脱与智慧的解脱；在那里，所有产生的恶法都被消除。有些人不开始修行也不退却，了解内心的解脱与智慧的解脱；在那里，所有产生的恶法都被消除。
(2) 给予后不知感恩，因交往而不知感恩，贪婪而无节制，愚笨而迷糊。
(3) 五种如战士的生计。
(4) 五种乞食者。
(5) 五种乞食者的跟随者。
(6) 五种独自生活者。
(7) 五种穿衣者。
(8) 五种住在森林中的人。
(9) 五种树下居住者。
(10) 五种在空中生活者。
(11) 五种不卧床者。
(12) 五种如所设定的。
(13) 五种在水中生活者。
五法结束。
6. 六种人 -
(12) 有些人以前未曾听闻的法则，能够理解相同的真理，并在其上获得全知；有些人以前未曾听闻的法则，能够理解相同的真理，但未能获得全知，也未能掌握力量。有些人以前未曾听闻的法则，未能理解相同的真理，见到的法则是痛苦的终结，能够获得声闻的圆满。有些人以前未曾听闻的法则，未能理解相同的真理，见到的法则是痛苦的终结，但未能获得声闻的圆满。有些人以前未曾听闻的法则，未能理解相同的真理，未能见到痛苦的终结，成为不还者。

4.171] itthattaṃ. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī [sotāpannasakadāgāmī (syā. ka.)] hoti āgantā itthattaṃ.

Chakkaṃ.

7. Sattakauddeso

13.Satta puggalā –

(1) Satta udakūpamā puggalā. Sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti, ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

(2) Ubhatobhāgavimutto , paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Sattakaṃ.

8. Aṭṭhakauddeso

14.Aṭṭha puggalā –

(1) Cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā.

Aṭṭhakaṃ.

9. Navakauddeso

15.Navapuggalā –

(1) Sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Navakaṃ.

10. Dasakauddeso



有些人以前未曾听闻的法则，未能理解相同的真理，未能见到痛苦的终结，将返回此世。
六法结束。
7. 七种人 -
(1) 七种如水的人。一次沉没就永远沉没，浮出后又沉没，浮出后站立，浮出后观察四周，浮出后游泳，浮出后到达浅水，浮出后渡过到达彼岸站在陆地上成为婆罗门。
(2) 双分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、随法行者、随信行者。
七法结束。
8. 八种人 -
(1) 四种具足道的人，四种具足果的人。
八法结束。
9. 九种人 -
(1) 正等正觉者、辟支佛、双分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、随法行者、随信行者。
九法结束。
10. 十法列举

16.Dasa puggalā –

(1) Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā.

Dasakaṃ.

Puggalapaññattimātikā niṭṭhitā.

16. 十种人 -
(1) 五种人在此世达到究竟，五种人离开此世达到究竟。
十法结束。
人施设论目录结束。

